TĒMĒT definīcija Latviešu valodā:

TĒMĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Regulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviņa trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; censties (piem., ko metot) trāpīt (kam); mērķēt.

    • Pielikt laidi pie pleca un tēmēt
    • Tēmēt mērķī
    • Tēmēt uz kādu ar auto-mātu