TELTS definīcija Latviešu valodā:

TELTS

sieviešu dzimteFeminine -ts

  • 1

    No viegla materiāla ātri uzceļama pagaidu mītne; no ūdensnecaurlaidīga auduma (arī ādas) šūta un uz balstiem uzstiepjama un nostiprināma pajumte.

    • Zaru telts
    • Telts koki
    • Uzcelt, nojaukt telti