TEHNIKA definīcija Latviešu valodā:
TEHNIKA
sieviešu dzimte
- 1
Vēsturiski izveidojies ražošanas līdzekļu un darba paņēmienu kopums (materiālo vērtību ražošanai).
- Zinātne un tehnika
- Tehnikas laikmets
- Augsti attīstīta tehnika
- 2
Mašīnu, mehānismu, ierīču, darbarīku kopums (kādā ražošanas nozarē).
- Trikotāžas kombināts apgādāts ar jaunāko tehniku
- Kara tehnika
- 3
Iemaņu un paņēmienu kopums (kāda darba veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- Gleznošanas, krāsošanas, kokgrebuma tehnika
- Izkopt runas tehniku