TEHNIKA definīcija Latviešu valodā:

TEHNIKA

sieviešu dzimte

  • 1

    Vēsturiski izveidojies ražošanas līdzekļu un darba paņēmienu kopums (materiālo vērtību ražošanai).

    • Zinātne un tehnika
    • Tehnikas laikmets
    • Augsti attīstīta tehnika

  • 2

    Mašīnu, mehānismu, ierīču, darbarīku kopums (kādā ražošanas nozarē).

    • Trikotāžas kombināts apgādāts ar jaunāko tehniku
    • Kara tehnika

  • 3

    Iemaņu un paņēmienu kopums (kāda darba veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).

    • Gleznošanas, krāsošanas, kokgrebuma tehnika
    • Izkopt runas tehniku