TAURIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

TAURIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Kukainis ar tievu ķermeni un diviem pāriem spārnu, kas segti ar zvīņām un parasti ir spilgtā krāsā.

    • Viegls kā tauriņš

  • 2

    pārnesta nozīme Kaklasaite, kam ir sasietas lentes veids.