TARKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

TARKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Radīt asu, vienmuļu troksni (parasti par mehānisma vai mašīnas darbību); atskanēt šādam troksnim.

    • Šujmašīna, traktors, ložmetējs tarkšķ

  • 2

    ironiski, sarunvalodas vārds Nepārtraukti, apnicīgi runāt ko mazsvarīgu; pļāpāt.

    • Tarkšķēt vienā gabalā
    • Sievas sēž un tarkšķ visu pēcpusdienu