TAMBURĪNS definīcija Latviešu valodā:

TAMBURĪNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – sietiņš ar aplī iestieptu ādu un piestiprinātiem zvārguļiem.

    • Sist tamburīnu

  • 2

    Šauras un garas bungas; Provansas bungas.