TĀLBRAUCĒJS definīcija Latviešu valodā:

TĀLBRAUCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas veic tālus braucienus (tālāk par piekrastes zonu), parasti pa jūru; tāds (kuģis), ko izmanto šādiem braucieniem.

    • Tālbraucējs stūrmanis
    • Tālbraucējs kuģis

  • 2

    Tāds (tas), kas veic tālus braucienus (par satiksmes autobusiem, šoferiem).

    • Tālbraucējs šoferis