ŠVĪKOŅA definīcija Latviešu valodā:

ŠVĪKOŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Ilgstošu skaņu kopums, kas rodas, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar spārniem; bieži, atkārtoti velk (ko) pa kādu virsmu, švīkā u. tml.

    • Spārnu švīkoņa
    • Soļu švīkoņa
    • Zīda drānu švīkoņa