ŠŪT definīcija Latviešu valodā:

ŠŪT

  • 1

    pārej. un nepārej Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu, veidot šuvi; šādi strādāt.

    • Šūt platu vīli
    • Šūt kopā drēbes gabalus
    • Šūt segai malu klāt lieliem dūrieniem
    • Šūt ar šujmašīnu
    • Es vairs neredzu šūt
    • Šūt ar linu diegiem
    • Šujamā adata

  • 2

    pārej Gatavot (piem., apģērbu, tekstilijas), sastiprinot atsevišķas daļas ar pavedieniem; rotāt (ar pavedieniem).

    • Šūt kreklu
    • Šūt sedziņu

  • 3

    pārej Ķirurģijā – (sa)stiprināt ar īpašu pavedienu.

    • Šūt asinsvadus
    • Šūta brūce