SŪKT definīcija Latviešu valodā:

SŪKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar lūpām un mēli vilkt mutē (šķidrumu vai gaisu); lēni dzert.

    • Sūkt pienu
    • Sūkt kokteili ar salmiņu no glāzes
    • Sūkt pīpi

  • 2

    Radot gaisa retinājumu, panākt sīku vielas daļiņu, šķidru vai gāzveida vielu pārvietošanos, plūšanu; šādi uzņemt barību.

    • Sūkt ūdeni no dīķa ar sūkni
    • Sūkt grīdu ar putekļsūcēju
    • Dēles, odi sūc asinis
    • Bites sūc ziedu sulu
    • pārnesta nozīme Darbs, karstums sūc laukā pēdējos spēkus

  • 3

    3. pers Būt tādam, pa kura porām un kapilāriem pārvietojas šķidrums.

    • Augi sūc barības vielas no augsnes
    • Sūklis sūc šķidrumu