SŪDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

SŪDZĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Izteikums, kurā pauž neapmierinātību, sašutumu, apbēdinājumu par kāda rīcību; žēlošanās (par ko, par kādu).

    • Uzklausīt, pieņemt sūdzības
    • Par zēna uzvedību vienmēr jādzird sūdzības no kaimiņiem

  • 2

    Šāds, parasti rakstisks, izteikums, kas adresēts oficiālai personai vai iestādei.

    • Izskatīt zemnieku sūdzības
    • Iesniegt tiesā sūdzību
    • Kasācijas sūdzība
    • Uzturēt sūdzību
    • Noraidīt sūdzības