SŪDZĪBA definīcija Latviešu valodā:
SŪDZĪBA
sieviešu dzimte
- 1
Izteikums, kurā pauž neapmierinātību, sašutumu, apbēdinājumu par kāda rīcību; žēlošanās (par ko, par kādu).
- Uzklausīt, pieņemt sūdzības
- Par zēna uzvedību vienmēr jādzird sūdzības no kaimiņiem
- 2
Šāds, parasti rakstisks, izteikums, kas adresēts oficiālai personai vai iestādei.
- Izskatīt zemnieku sūdzības
- Iesniegt tiesā sūdzību
- Kasācijas sūdzība
- Uzturēt sūdzību
- Noraidīt sūdzības