STUMBENIS definīcija Latviešu valodā:

STUMBENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Koka stumbrs, kam nav galotnes un zaru.

    • Birzs vietā rēgojas tikai apdeguši stumbeņi
    • Nolauzta koka stumbenis

  • 2

    Sakropļotas vai amputētas ķermeņa daļas paliekas.

    • Rokas, kājas stumbenis
    • Sunim astes vietā īss stumbenis