STRUPCEĻŠ definīcija Latviešu valodā:

STRUPCEĻŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Ceļš, kas izbeidzas tādā vietā, kur tālāk nav iespējams iet vai braukt.

  • 2

    pārnesta nozīme Bezizejas stāvoklis.

    • Dzīves strupceļš
    • Nonākt strupceļā
    • Iedzīt pretinieku strupceļā