STRINKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

STRINKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt dzidru, metālisku skaņu, kāda rodas, piem., ja parauj nostieptu stīgu; atskanēt šādai skaņai.

    • Stīgas strinkšķ
    • Strinkšķ kokles, ģitāras
    • Izkapts, zāģis strinkšķ
    • Divriteņa zvans strinkšķ