STRĒBT definīcija Latviešu valodā:

STRĒBT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ēst (ko šķidru), dzert, ar troksni ievelkot šķidrumu mutē.

    • Strēbt putru

  • 2

    sarunvalodas vārds Ēst (ko šķidru).

    • Likt zupu galdā, lai strebj
    • pārnesta nozīme Pats tādu putru savārījis, lai strebj
    • Kas karstu strebj, apdedzina lūpas