STĪVĒTIES definīcija Latviešu valodā:

STĪVĒTIES

sarunvalodas vārds
  • 1

    sarunvalodas vārds Pūlēties, mocīties, ko grūtu darot, ko smagu nesot, velkot, ceļot.

    • Stīvēties ar smagu somu

  • 2

    sarunvalodas vārds Tiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.

    • Viņš ilgi stīvējās, līdz beidzot padevās
    • Stīvēties pretī