STIKLS definīcija Latviešu valodā:

STIKLS

vīriešu dzimte

  • 1

    Materiāls, ko iegūst, kausējot un ķīmiski apstrādājot kvarca smiltis.

    • Caurspīdīgs, krāsains stikls
    • Stikla rūpniecība
    • Stikla kausējamā krāsns
    • Stikla pūtējs
    • Stikla vate

  • 2

    No šā materiāla veidota plāna plāksne vai citādas formas priekšmets.

    • Palielināmais stikls
    • Briļļu stikli
    • Stikla durvis
    • Ielikt logam stiklu