STIHIJA definīcija Latviešu valodā:

STIHIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Dabas parādība, kam piemīt varens, bieži vien postošs spēks.

    • Cīnīties ar dabas stihiju
    • Tādi plūdi vēl nav pieredzēti – īsta stihija

  • 2

    Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).