STEIGA definīcija Latviešu valodā:

STEIGA

sieviešu dzimte

  • 1

    Darbība steigt, steigties; noskaņojums, rosība, satraukums, temps, kāds ir steidzoties.

    steigt
    and → steigties
    • Viņš aizskrēja lielā steigā
    • Gan padarīsim visu bez steigas
    • Ir jau tik vēls, ka ar steigu jāiet mājās
    • Kad viens darbs padarīts, tad ar steigu jāķeras pie nākamā