STARPNIECĪBA definīcija Latviešu valodā:

STARPNIECĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Palīdzība, ko (kāds) sniedz (citām personām, uzņēmumiem, organizācijām) savstarpēju attiecību kārtošanā.

    • Starpniecības darījums
    • Iztiksim bez viņa starpniecības