STABULE definīcija Latviešu valodā:

STABULE

sieviešu dzimte

  • 1

    Koka vai cita materiāla mūzikas pūšaminstruments – caurule ar vairākiem skaņu caurumiņiem.

    • Pūst stabuli
    • Puisēns mauc no vītoliem stabules

  • 2

    Ērģeļu sastāvdaļa – caurules veida detaļa noteikta augstuma un noteikta tembra skaņas radīšanai.