SPURGT definīcija Latviešu valodā:

SPURGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Strauji laisties, ātri, bieži vēcinot spārnus un radot švirkstošu troksni.

    • Zīlītes spurdz zaros
    • Pa kūts durvīm spurdz iekšā un ārā bezdelīgas

  • 2

    Sprauslojot šķiest (siekalas), pūst (ūdeni ar muti).

  • 3

    Aprauti, apvaldīti smieties.