SPRIDZĒT definīcija Latviešu valodā:

SPRIDZĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Būt dzīvīgam, možam, dedzīgam (par skatienu, runu); dzirkstīt.

    • Puišiem acis spridzēt spridz
    • Valodas spridzēja