SPRAUKTIES definīcija Latviešu valodā:

SPRAUKTIES

  • 1

    Lēnām virzoties, censties izkļūt cauri (piem., šaurai vietai, kādam slānim).

    • Spraukties caur spraugu sētā
    • Spraukties iekšā pa aizkrautajām durvīm
    • Spraukties cauri pūlim
    • Asni spraucas ārā no zemes
    • Saules stari spraucas cauri miglai