SPRĀDZIENS definīcija Latviešu valodā:

SPRĀDZIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Momentāna ķīmiska reakcija ar liela daudzuma gāzu un enerģijas izdalīšanos, kas saistīta ar uzliesmojumu, lielu troksni, (kā) sašķelšanos gabalos u. tml.; eksplozija.

    • Bumbas, šāviņa sprādziens
    • Sprādziena spēks
    • Sprādziena vilnis