SPOGULIS definīcija Latviešu valodā:

SPOGULIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Gluda (stikla, metāla) virsma, kas labi atstaro gaismu; priekšmets ar šādu virsmu, kas izgatavots optiskā attēla iegūšanai.

    • Gluds kā spogulis
    • Sienas spogulis
    • Kabatas spogulis
    • Greizais spogulis
    • pārnesta nozīme Ezera spogulis

  • 2

    pārnesta nozīme Tas, kas atspoguļo, rāda (ko).

    • Acis ir cilvēka dvēseles spogulis

  • 3

    Gaišas krāsas laukums (dzīvnieka tumšākā apmatojumā vai tumšākā apspalvojumā).

    • Pelēkajām pīlēm uz spārniem ir balti spoguļi