SPĪTĒT definīcija Latviešu valodā:

SPĪTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Tīši rīkoties pretēji citu gribai.

    • Viņi viens otram spītē

  • 2

    Nepadoties, cīnīties (pret nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).

    • Spītēt vējam un salam
    • Spītēt grūtībām