SPIEST definīcija Latviešu valodā:

SPIEST

  • 1

    nepārej Iedarboties ar smaguma spēku (uz virsmu).

    • Gāze spiež uz trauka sienām

  • 2

    pārej Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to).

    • Sniegs spiež uz leju priedes zarus
    • Spiest mantas iekšā ceļasomā
    • Spiest sviru uz leju
    • Spiest svaru stieni

  • 3

    pārej Cieši kļaut (ko kam klāt).

    • Spiest vaigu pie loga rūts
    • Spiest bērnu pie krūtīm
    • Spiest roku kādam

  • 4

    pārnesta nozīme 3. pers., pārej Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt (ko); nomākt.

    • Bēdas spiež sirdi

  • 5

    pārej Ar spiedienu atdalīt, panākt, ka izdalās (no kā).

    • Spiest sulu no ogām
    • Spiest medu no šūnām
    • Spiest eļļu no sēklām

  • 6

    3. pers., pārej. un nepārej Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ko), pārāk smagi gulst (uz kā).

    • Šaurās kurpes spiež kāju
    • Zābaki spiež
    • Korsete spiež
    • Soma spiež plecu

  • 7

    3. pers., nepārej Tveicēt, nogurdināt.

    • Saule, karstums spiež

  • 8

    3. pers., nepārej Būt sāpīgai smaguma, spiediena sajūtai.

    • Pakrūtē, krūtīs spiež

  • 9

    pārej Likt (kādam) darboties pretēji (viņa) gribai.

    • Spiest zēnu pie darba
    • Vajadzība spiež
    • Viņš to darīja, apstākļu spiests