SPĪDĒT definīcija Latviešu valodā:

SPĪDĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Izstarot vai atstarot gaismu.

    • Logos spīd ugunis
    • Jāņtārpiņš spīd
    • Mēness spīd

  • 2

    3. pers Atstarojot gaismu, mirdzēt; gaišās vai spilgtās krāsas dēļ izdalīties (no apkārtnes).

    • Acis spīd
    • Grīda spīd kā nolakota
    • Baltā skolas ēka spīdēja caur zaļajām koku lapotnēm

  • 3

    pārnesta nozīme Parādīt izcilas īpašības, spējas, izcilus sasniegumus.

    • Spīdēt ar zināšanām
    • Spīdēt ar asprātībām

  • 4

    3. pers Būt stipri savalkātam vai notraipītam.

    • Svārku piedurknes elkoņos sāk spīdēt
    • Žaketes apkakle spīd