SPERT definīcija Latviešu valodā:

SPERT

  • 1

    pārej. un nepārej Ar kāju sist, grūst; ar spēju triecienu, grūdienu pārvietot.

    • Spert kāju pie zemes
    • Šis zirgs sper
    • Spert bumbu vārtos
    • pārnesta nozīme Alus sper spundi ārā

  • 2

    nepārej Radīt triecienu, izlādējoties elektriskajai enerģijai.

    • Zibens sper augstos kokos

  • 3

    pārej.; kopā ar vārdu «soli» Pacelt vienu pēdu no zemes un (no)likt kādā atstatumā no otras pēdas; likt.

    • Spert soli sānis, uz priekšu, atpakaļ
    • Bērns jau sper pirmos soļus

  • 4

    sarunvalodas vārds pārej.; kopā ar vārdiem «ārā», «laukā», «vaļā» Pēkšņi sākt stāstīt.

    • Viņš ilgi klusēja, bet tad spēra ārā visu, kas uz sirds
    • Sper vaļā, ko gaidi!

  • 5

    sarunvalodas vārds pārej Zagt.