SPĒRIENS definīcija Latviešu valodā:

SPĒRIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja paveikta darbība spert; stiprs grūdiens, trieciens ar kāju.

    spert
    • Zirga spēriens
    • Kājas spēriens

  • 2

    Trieciens, ko rada elektriskā lādiņa izlādēšanās.

    • Zibens spēriens
    • Kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm