SPEĶIS definīcija Latviešu valodā:

SPEĶIS

vīriešu dzimte-ķa

  • 1

    Zemādas taukaudu slānis (cūkai); cūkas gaļa, ko veido zemādas tauku slānis.

    • Biezs, plāns speķis
    • Sālīts speķis