SPĀRNOT definīcija Latviešu valodā:

SPĀRNOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt pacilātu noskaņojumu, vēlēšanos darboties; iedvesmot.

    Sk. arī spārnots
    • Uzdevums spārnoja
    • Viņus spārnoja doma par nākotni
    • Viņš jutās spārnots