SOLO definīcija Latviešu valodā:
SOLO
indeclinable proper
- 1
Skaņdarbs vai tā daļa vienam izpildītājam (mūziķim, dziedātājam, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
- Vijoles solo, klavieru solo
- 2
īp. nozīmē Tāds, ko izpilda (spēlē, dzied vai dejo) viens pats bez citu līdzdalības.
- Solo koncerts
- Solo partija