SOLO definīcija Latviešu valodā:

nelokāms vīriešu dzimtes lietvārds

• 1

  Skaņdarbs vai tā daļa vienam izpildītājam (mūziķim, dziedātājam, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.

  • Vijoles solo, klavieru solo

• 2

  īp. nozīmē Tāds, ko izpilda (spēlē, dzied vai dejo) viens pats bez citu līdzdalības.

  • Solo koncerts
  • Solo partija