SNUĶIS definīcija Latviešu valodā:

SNUĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Garš, lokans, muskuļains orgāns – deguna un augšējās lūpas saaugums (piem., ziloņiem).

  • 2

    Kustīgs, izstiepts mutes orgāns galvas apakšpusē barības iesūkšanai (piem., mušām, odiem, bitēm).