SNIEGT definīcija Latviešu valodā:

SNIEGT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Virzīt (kam pretī), cenšoties panākt, ka saņem; dot.

    • Sniegt roku
    • Sniegt ūdens krūzi

  • 2

    Panākt, ka skar (ko); aizsniegt.

    • Augšējos zarus nevar sniegt
    • Sniegt upes dibenu ar kārti

  • 3

    nepārej Sniegties (2).

    • Cik tālu sniedz skatiens
    • Aizkari nesniedz līdz grīdai
    • Grāvī ūdens nesniedz pat līdz ceļiem

  • 4

    Kopā ar lietvārdu – apzīmē attiecīgā lietvārda nozīmei atbilstošu darbību.

    • Sniegt palīdzību – palīdzēt
    • Sniegt skūpstu – skūpstīt
    • Sniegt ziņas – ziņot, darīt zināmu

  • 5

    Panākt, būt par cēloni, ka rodas kāds rezultāts, veidojas (kāds stāvoklis, apstākļi).

    • Sniegt otram prieku, mierinājumu
    • Sniegt bērniem labu izglītību
    • Mežs sniedz atpūtu