ŠŅAUCIENS definīcija Latviešu valodā:

ŠŅAUCIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja paveikta darbība.

  • 2

    sarunvalodas vārds Irdenas vielas mazs, niecīgs daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem.

    • Šņauciens sāls