SMĒĶIS definīcija Latviešu valodā:

SMĒĶIS

vīriešu dzimte

sarunvalodas vārds
  • 1

    sarunvalodas vārds Tas (papiross, cigarete, cigārs, pīpe), ko smēķē.

    • Pacienāt ar smēķi
    • Aizdedzināt smēķi