SLĪKT definīcija Latviešu valodā:

SLĪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Grimstot ūdenī (šķidrumā) un ūdenim iekļūstot elpošanas ceļos, sākt slāpt (2).

    • Peldētājs sāka slīkt

  • 2

    Grimt, stigt (kur iekšā).

    • Laiva piesmēlās ar ūdeni un sāka slīkt
    • Riteņi slīkst dubļos

  • 3

    3. pers Augot mitrā vietā, bojāties, iet bojā pārmērīgā mitruma dēļ (par augiem).

    • Ielejā slīkst rudzi
    • Kartupeļi slīkst ūdenī un sāk pūt

  • 4

    pārnesta nozīme Pakāpeniski nonākt nevēlamos, nomācošos apstākļos.

    • Slīkt parādos
    • Slīkt postā