SLAUCĒJS definīcija Latviešu valodā:

SLAUCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas slauc, arī cilvēks, kas prot slaukt (govis).

    • Bērns vēl nekāds slaucējs nav

  • 2

    Lopkopis, kas liellopu fermā kopj un slauc govis.

    • Strādāt par slaucēju