SKRAUKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

SKRAUKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt troksni, kāds dzirdams, piem., laužot vai beržot (ko) sausu, cietu, arī drūpošu; atskanēt šādam troksnim.

    • Sērsna skraukšķ zem kājām
    • Cepumi skraukšķ zobos
    • Grauzt riekstus, ka skraukšķ vien