ŠĶOBĪTIES definīcija Latviešu valodā:

ŠĶOBĪTIES

-os, -ies, -ās, -ījos

  • 1

    3. pers Kustēties, liekties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).

    • Krēsls šķobās
    • pārnesta nozīme Viņa autoritāte sāk šķobīties

  • 2

    Šķobīt seju; vaibstīties.