ŠĶIŅĶIS definīcija Latviešu valodā:

ŠĶIŅĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Dzīvnieka liemeņa daļa – pakaļējais gurns; ēdiens no šās liemeņa daļas.

    • Žāvēts, sautēts cūkas šķiņķis
    • Maize ar šķiņķi