SKATIENS definīcija Latviešu valodā:

SKATIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Acu pievēršanās (kādam objektam); acu stāvoklis, virzība, kad skatās (uz ko).

    • Apmainīties skatieniem
    • Uzmest skatienu
    • Aplūkot ar paviršu skatienu
    • Nomērīt kādu ar skatienu

  • 2

    Acu izteiksme, kurā izpaužas kāds psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.

    • Laipns skatiens
    • Izklaidīgs, noguris skatiens
    • Satraukts skatiens