SKAPIS definīcija Latviešu valodā:

SKAPIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Slēgta mēbele (arī sienā iebūvēta neliela telpa) ar durvīm (kā) uzglabāšanai.

    • Grāmatu skapis
    • Drēbju skapis
    • Trauku skapis
    • Divdurvju, trīsdurvju skapis
    • Sienas skapis
    • Skapja atslēga