SIST definīcija Latviešu valodā:

SIST

  • 1

    nepārej. un pārej Ar spēku, strauji (piem., virzot kādu priekšmetu pret ko) radīt triecienu.

    • Sist ar āmuru
    • Sist ar dūri pa galdu
    • Sist kāju pret grīdu
    • Sist pliķi

  • 2

    nepārej. un pārej Ar triecienu darīt (kādam) sāpes; arī šādi mocīt; pērt.

    • Sist sunim
    • Sist lopam ar pātagu
    • Sist zirgu

  • 3

    pārej Ar spēku, strauji grūst vai raut (ciet).

    • Sist durvis

  • 4

    pārej Ar triecienu dragāt, lauzt, dauzīt (ko), arī dauzot smalcināt.

    • Sist akmeņus šķembās, sist lauskas druskās
    • Sist traukus
    • Sist piparus

  • 5

    pārej Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecieniem vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.

    • Sist bumbu vārtos
    • Sist naglu sienā
    • Sist ābolus no koka
    • Sist plāksnīti pie sienas
    • Sist jumtu

  • 6

    pārej Spēlēt, virzot bumbu, ripu pretinieka vārtos, laukumā.

    • Sist ripu
    • Bērni pagalmā sit bumbu

  • 7

    sarunvalodas vārds pārej Sparīgi spēlēt (kāršu spēles).

    • Sist trumpjus, sist kārtis

  • 8

    pārej Vairākkārt strauji virzot kopā, panākt, ka ar troksni saskaras (par ķermeņa daļām).

    • Sist spārnus
    • Sist plaukstas

  • 9

    pārej. un nepārej Ar vēzienu, triecienu (pret ko) radīt skaņu; šādi atzīmēt, signalizēt.

    • Sist bungas
    • Sist takti
    • Pulkstenis sit trīs
    • Pulkstenis sit nepareizi
    • Viņa stunda ir situsi

  • 10

    sarunvalodas vārds pārej Spēcīgi kult, gatavot.

    • Sist olu kulteni
    • Sist sviestu ķērnē

  • 11

    sarunvalodas vārds pārej Dot triecienu, graut (piem., pretinieku karā).

    • Sist ienaidnieku

  • 12

    nepārej Pastiprināti, jūtami pulsēt (par pulsu, sirdi); pukstēt.

    • Sirds strauji sit