SIMFONIJA definīcija Latviešu valodā:

SIMFONIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Lielas formas vairākdaļīgs skaņdarbs ar nopietnu, dziļu saturu simfoniskajam orķestrim (arī korim).

    • Bēthovena piektā simfonija

  • 2

    pārnesta nozīme Parādība, ko veido atšķirīgu elementu harmoniska saskaņa.

    • Krāsu, toņu simfonija, skaņu simfonija mežā