SIENĀZIS definīcija Latviešu valodā:

SIENĀZIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Taisnspārņu kārtas kukainis ar zaļganu vai brūnu ķermeni, vāji attīstītiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.

    • Pļavu sienāzis, priežu sienāzis
    • Lēkā kā sienāzis
    • Liels, zaļš sienāzis