SIENA definīcija Latviešu valodā:

SIENA

sieviešu dzimte

  • 1

    Vertikālā celtnes daļa, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.

    • Mājas, istabas, šķūņa sienas
    • Mūra, koka, dēļu siena
    • Krāsota, balsināta, tapsēta siena
    • Sienas apmetums
    • Iesist naglu sienā
    • Pakārt gleznu pie sienas
    • Sienu glezniecība
    • pārnesta nozīme Sarīkojums notika universitātes sienās

  • 2

    ģen. sienas, īp. nozīmē Tāds, kas paredzēts piestiprināšanai pie telpas vertikālās, norobežojošās daļas vai ir iebūvēts tajā.

    • Sienas pulkstenis, sienas vāze
    • Sienas sega
    • Sienas skapis

  • 3

    Stāvs, augsts norobežojums; mūris, valnis.

    • Kremļa sienas
    • Cietokšņa sienas
    • pārnesta nozīme Dūmu, liesmu, uguns siena, miglas siena
    • Nesaticības, naida siena

  • 4

    Sānu mala, iekšējās virsmas sānu daļa (piem., kastei, traukam, bedrei).

    • Skapja sienas
    • Alas, bedres sienas
    • Spiediens pret tvaika katla sienām

  • 5

    Blīvs audu slānis, kas aptver, sedz kāda orgāna dobumu; šā slāņa virskārta.

    • Kuņģa siena
    • Asinsvadu iekšējā un ārējā siena