SĒNE definīcija Latviešu valodā:

SĒNE

sieviešu dzimte

  • 1

    Sporaugs, kas nesatur hlorofilu un uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.

    • Mikroskopiskās, makroskopiskās sēnes
    • Pelējuma, rauga sēnes
    • Parazītiskās sēnes

  • 2

    Šāds augs ar gaļīgu augļķermeni.

    Sk. arī sēnīte
    • Lapiņu sēnes
    • Stobriņu sēnes
    • Pūpēžu sēnes
    • Ēdamās, neēdamās un indīgās sēnes
    • Lasīt sēnes
    • Iet sēnēs
    • Sēņu ēdieni
    • Sēņu izstāde
    • Aug kā sēnes pēc lietus